Ziemeļu Baltijas ūdeņraža koridors

Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora izveide un izbūve veicinās:

• Baltijas jūras reģionā saražota konkurētspējīga, videi draudzīga un zema oglekļa satura ūdeņraža piegādes patēriņa punktiem un rūpniecības klasteriem visā koridora garumā un Centrāleiropā; 
• ES valstu sadarbības un integrācijas veicināšana, attīstot pārrobežu ūdeņraža infrastruktūru, tādējādi stiprinot kopējo enerģijas tirgu un uzlabojot energoapgādes drošību visā reģionā;
• konkurētspējīga, videi nekaitīga H2 piegāde reģioniem, tādējādi veicinot Eiropas mērķu sasniegšanu  iedzīvotājiem pieejamas enerģijas nodrošināšanā; 
• energoapgādes drošības uzlabošana un energoapgādes diversifikācija, aizstājot fosilo enerģiju ar vietējā tirgū ražotu zaļu un zema oglekļa satura enerģiju;
• tirgus integrācijas veicināšana un integrēta H2 tirgus izveide ap Baltijas jūru, lai nodrošinātu H2 piegādes ķēžu attīstību;
• inovācijas un iespējas uzņēmējdarbībai, tādējādi paātrinot Eiropas mēroga ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību uzlabojot Eiropas pozīcijas globālajā konkurencē. 

2026. gada 2.aprīlī AS "Conexus Baltic Grid" iesniedza Valsts Vides dienestam (VVD) paredzētās darbības iesniegumu. VVD 2026.gada 17.aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 11.17/AP/3695/2026 par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu ierosinātajai darbībai - Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora būvniecībai Latvijas teritorijā. 

Paredzētās darbības ierosinātājs AS “Conexus Baltic Grid”.

Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors ir starpvalstu enerģētikas infrastruktūras iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot reģionālu ūdeņraža pārvades tīklu, kas savienotu Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Plānotā koridora kopējais garums ir aptuveni 2500 kilometri. Koridora infrastruktūru veidos augstspiediena ūdeņraža cauruļvadu sistēma ar nepieciešamajām kompresoru stacijām un iespējām izveidot pieslēguma punktus nacionālajiem pārvades tīkliem. Latvijas teritorijā Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora izpētes teritorija šķērso 10 pašvaldības: Valmieras, Smiltenes, Valkas, Cēsu, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas un Bauskas novadus. Atkarībā no izvēlētā cauruļvada novietojuma alternatīvas un pieslēguma vietas Igaunijai, kopējais koridora garums Latvijas teritorijā plānots aptuveni 270 – 280 km. Paredzētajai darbībai ir iespējama pārrobežu ietekme, ņemot vērā tās mērogu un īstenošanas mērķi.

Ar plānotā Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora izpētes teritorijas novietojumu iespējams iepazīties interaktīvajā kartē ŠEIT (Interaktīvās kartes lietošanas pamācība).

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas notika no 2026.gada 28.jūlija līdz 1.septembrim katrā no ietekmētajiem novadiem (klātienē ar iespēju tām pieslēgties attālināti): Valkas, Smiltenes, Cēsu, Valmieras, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas un Bauskas novados

Ar sabiedriskajās apspriešanās demonstrēto prezentāciju iespējams iepazīties šeit. 

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, AS "Conexus Baltic Grid" 2026.gada 19.augustā lūdza VVD izstrādāt ietekmes uz vidi programmu paredzētajai darbībai, kā arī informēja par sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procesa norises laiku.  2026.gada 21.septembrī VVD un visām iesaistītajām pašvaldībām tika nosūtīti materiāli par veikto sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. VVD 2026.gada 9.oktobrī izsniedza programmu Nr.11.18/AP/9118/2026 ietekmes uz vidi novērtējumam Zimeļu Baltijas ūdeņraža koridora būvniecībai Latvijas teritorijā.