Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes.
Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Privātuma politika

Piekrītu

Gāzes pārvades sistēma

AS „Conexus Baltic Grid” ir vienīgais dabasgāzes pārvades sistēmas operators Latvijā un sniedz iespēju sertificētiem tirgotājiem izmantot Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu tirdzniecības realizēšanai ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī tuvākajos reģionos.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā ieejas fiziskās plūsmas tiek nodrošinātas no Krievijas (ieejas punkts Korneti), Lietuvas (ieejas punkts Kiemenai) un no Inčukalna PGK dabasgāzes izņemšanas (ziemas) sezonas laikā (ieejas punkts Inčukalna PGK).

Pārvades sistēmā izejas fiziskās plūsmas tiek nodrošinātas Latvijas patērētāju apgādei (izejas punkts Latvijas lietotāju apgādei), Lietuvai (izejas punkts Kiemenai), Igaunijai (izejas punkts Karsi), Krievijai (izejas punkts Korneti) un uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) izņemšanas sezonas laikā (izejas punkts Inčukalna PGK).

Pārvades sistēma nodrošina arī ieeju no krātuves iesūknēšanas sezonas laikā un izeju uz krātuvi izņemšanas sezonas laikā ar virtuālām pretplūsmām.

Gāzes pārvades raksturojums

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas infrastruktūru veido:

  • gāzesvadi ar noslēdzošu armatūru;
  • gāzes regulēšanas stacijas (GRS), gāzes regulēšanas mezgli (GRM) un gāzes mērīšanas stacija (GMS);
  • telemehānikas, sakaru un elektroapgādes sistēmas;
  • elektroķīmiskā aizsardzības sistēma;
  • drošības sistēmas.

Latvijas dabasgāzes pārvades tīkla vispārējais apraksts

Pārvades gāzesvadus veido reģionālie gāzesvadi, kas paredzēti Latvijas apgādei, un starptautiskie gāzes vadi, kas nodrošina gāzes tranzītu uz kaimiņvalstīm, un to atzari. Kopējais pārvades gāzesvadu garums kopā ar pārvades gāzesvadu atzariem ir 1188 km.

Starptautisko pārvades gāzesvadu garums ir 579 km, ko veido Rīga – Paņeveža, Pleskava - Rīga, Izborska - Inčukalna PGK, Rīga – Inčukalna PGK I – līnija, Rīga – Inčukalna PGK II - līnija, Vireši – Tallina gāzesvadi.

Savukārt reģionālo pārvades gāzesvadu garums ir 609 km, ko veido Rīga – Daugavpils, Iecava – Liepāja, Upmala – Preiļi – Rēzekne gāzesvadi un gāzesvadu atzari uz gāzes regulēšanas stacijām.

Starptautisko gāzesvadu diametrs ir DN700 ar darba spiedienu robežās no 28 līdz 40 bāriem, un reģionālo gāzesvadu diametrs ir no DN100 līdz DN500 ar darba spiedienu līdz 35 bāriem, projektētais darba spiediens ir līdz 55 bāriem.

 1.tabula. Pārvades sistēmas gāzesvadu raksturojošie nosacītie diametri (mm)

Pārvades sistēmas gāzesvadu raksturojošie nosacītie diametri mm Garums km
gāzesvadi ar cauruļu diametru DN 700 579
gāzesvadi ar cauruļu diametru DN 500 278
gāzesvadi ar cauruļu diametru DN 400 20
gāzesvadi ar cauruļu diametru DN 350 135
gāzesvadi ar cauruļu diametru DN 300 47
gāzesvadi ar cauruļu diametru DN 250 42
gāzesvadi ar cauruļu diametru DN 200 31
gāzesvadi ar cauruļu diametru DN 150 un mazāk 56
Kopā: 1188

 

Gāzes regulēšanas stacijas un to darbība

Lai transportētu dabasgāzi no gāzes atradnes līdz piegādātājam dabasgāze tiek saspiesta kompresoru stacijās līdz maksimāli pieļaujamam spiedienam un ievadīta gāzes pārvades gāzesvados, tādējādi tiek veikts darbs un gāzei piešķirta potenciālā enerģija. Augstāka spiediena vērtība ļauj transportēt lielāku dabasgāzes daudzumu un kompensēt hidrauliskos zudumus. Transportējamās gāzes spiediens vairākas reizes pārsniedz spiedienu, kas nepieciešams gala patērētājam, tāpēc pirms sadales tīkla tiek ierīkotas GRS.

1.attēls. GRS un GRM ģeogrāfiskais izvietojums

GRS jānodrošina noteikta daudzuma, spiediena un temperatūras, attīrītas un odorizētas dabasgāzes piegādi dabasgāzes sadales sistēmai veicot tās daudzuma mērīšanu.         

GRS tehnoloģiskais process

Gāzes regulēšanas staciju principiālā shēma veidota tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes padevi sadales tīkliem. Tipveida konstrukcija paredz divas paralēlas līnijas: darba līniju un rezerves līniju.

Šāds divlīniju konstruktīvais risinājums, sniedz iespēju virzīt gāzes plūsmu pa vienu vai otru līniju atkarībā no tehnoloģiskās nepieciešamības. Darba līnijas iekārtu bojājuma gadījumā, automātiski atveras rezerves līnija un gāze plūst apkārt bojātai līnijai, nodrošinot nepārtrauktu dabasgāzes piegādi patērētājiem. Gan darba, gan rezerves līnija ir aprīkotas ar vienādām iekārtām, taču atšķiras ar gāzes drošības noslēgvārstu, spiediena nostrādes ieregulējumā.

Dabasgāzes attīrīšana

Dabasgāzei ieplūstot GRS, tās sākotnēji nonāk speciālos filtros separatoros, kur gāzes plūsma tiek atdalīta no tvaika veida šķidrās fāzes un mehāniskām cietām daļiņām, tādējādi pasargājot mēraparātus un regulatorus no iespējamiem bojājumiem.

Dabasgāzes uzskaite

Nākamais tehnoloģiskais posms pēc attīrīšanas ir dabasgāzes uzskaite, kas veicama dažādos mēraparātos – turbīnas tipa un/vai ultraskaņas. Precīzākai uzskaitei skaitītājiem papildus tiek pievienoti tilpuma korektori, lai veiktu rādījumu korekcijas atkarībā no gāzes temperatūras un spiediena. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām mēraparātus regulāri saslēdz virknē, šādi kontrolējot skaitītāju rādījumu starpību un darbību.

Dabasgāzes uzsildīšana

Lai izvairītos no kristālhidrātu veidošanos un apledojuma, kas var rasties samazinot spiedienu, dabas gāze tiek uzsildīta speciālos siltummaiņos.

Dabasgāzes spiediena reducēšana

GRS tehnoloģiskā procesa rezultātā, dabasgāzes spiediens tiek samazināts līdz noteiktajam lielumam, kas noteikts sadarbības līgumā ar sadales sistēmas operatoru. Tādejādi tiek nodrošināta vienmērīga gāzes padeve un spiediens noteiktajās robežās.

Odorizācija

Dabasgāze tīrā veidā ir bez krāsas un smaržas, tāpēc noplūdes gadījumā ir apgrūtinoši to konstatēt un šādas dabasgāzes noplūde var radīt apdraudējumu. Tamdēļ, pirms dabasgāze nonāk sadales operatora sistēmā, tā tiek odorizēta, t.i., tiek pievienots odorants.

Elektroķīmiskās aizsardzība

Elektroķīmiskās aizsardzības uzdevums ir līdz minimumam samazināt pārvades gāzesvadu tērauda cauruļu korozijas procesus. Korozijas veidošanās iemesli var būt:

  • korodējoša vide;
  • klaidstrāvas no elektrificēta transporta;
  • maiņstrāvas no augstsprieguma elektropārvades līnijām.

Katrs no šiem faktoriem var izraisīt ievērojamus metāla korozijas bojājumus, kas var būt par iemeslu pārvades gāzesvadu avārijām. Gāzesvada aizsardzībai pret koroziju tiek izmantoti:

  • aizsargpārklājumi (pasīva aizsardzība);
  • katoda aizsardzība (aktīva aizsardzība);
  • aizsardzība pret klaidstrāvām (aktīva aizsardzība).

Korozijas aizsardzības pasākumi tiek veikti saskaņā ar standartiem LVS 363:2016 “Pārvades (transporta) gāzesvadu sistēma. Papildprasības tērauda pazemes gāzesvadu korozijaizsardzībai” un LVS 423:2016 “Vispārīgās prasības tērauda pazemes gāzesvadu korozijaizsardzībai”.

Aizsargpārklājumi – gāzesvada ārējās virsmas apstrāde ar aizsargapārklājumu, lai metālu aizsargātu pret dažādiem vides faktoriem.

Katoda aizsardzība - vietās, kur izolācijas pārklājums ir nolietojies, katoda stacijas nodrošina gāzesvada aizsardzību. Šajā gadījumā metāla korozijas (sairšanas) ātrums samazinās oksidēšanās reakcijas pakāpes dēļ, potenciāls tiek pārvietots negatīvāk nekā brīvās korozijas potenciāls.

Aizsardzība pret klaidstrāvām - lai pasargātu no klaidstrāvām, ko izraisa elektrificēti transportlīdzekļi, tiek izmantotas drenāžas aizsardzības stacijas, lai klaidstrāvas novirzītu no pazemes gāzesvada atpakaļ elektrificēto sliežu ķēdē.

Lai pasargātu gāzesvadu no maiņstrāvas, kas veidojas no augstsprieguma līnijām, izmanto aizsargblokus, kas novirza augstsprieguma elektropārvades līnijas izraisīto maiņstrāvu no gāzesvada uz zemējumiekārtu.

Dispečerizācija

Dabasgāzes pārvades sistēmas darbības pāraudzību un fizisko plūsmu vadību, kontroli un uzraudzību nodrošina dispečeri. To uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi dabasgāzes pārvades sistēmā, kompleksi izmantojot pārvades un krātuves sistēmas.

Dispečeru pienākumos ietilpst:

  • Atbilstoši dabasgāzes pārvades sistēmu lietotāju iesniegtajiem pieprasījumiem organizēt plūsmas pārvades sistēmā;
  • Kontrolēt dabasgāzes pārvades sistēmas un tās tehnoloģisko objektu darbību;
  • Sekot dabasgāzes plūsmu un parametru tehniskajiem rādītājiem pārvades gāzesvados un to objektos;
  • Pārzināt reģiona gāzapgādi (Baltijas valstis, Somija, Krievijas Federācijas rietumdaļa) un sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Krievijas Ziemeļrietumu reģionu pārvades operatoriem nodrošināt elastīgas un drošas dabasgāzes piegādes;
  • Pārraudzīt starp operatoru sistēmu ieejas / izejas punktus, koordinēt iesūknēšanas un izņemšanas procesus Inčukalna PGK;
  • Piedalīties plānoto remonta darbu grafika sastādīšanā;
  • Nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu ar tehnoloģiskajām struktūrām plūsmu režīmu un sistēmas darbības jautājumiem, un piedalīties ārkārtas situāciju pārvaldībā;

Gāzes pārvades sistēmas uzturēšana

Conexus nodrošina savlaicīgu un nepārtrauktu dabasgāzes pārvades infrastruktūras uzturēšanu augstā līmenī, veicot tādus darbus kā apkopes, apskates, remontus, diagnostikas un attīstības darbus, saskaņā ar saistošajiem nozares standartiem un normatīvajiem aktiem, kā LVS 364:2020 “Dabasgāzes krātuves ūdens nesējslāņos un pārvades sistēmas ekspluatācija, tehniskā apkope un remonts” un Conexus dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas un pārvades sistēmas tehniskās uzturēšanas noteikumi.

Prioritāra uzmanība dabasgāzes pārvades sistēmas nepārtrauktai funkcionēšanai tiek veltīta gāzesvadu un GRS (t.sk., gāzes reducēšanas mezgli un mērīšanas stacija) diagnostikai un apsekošanai, lai savlaicīgi atklātu un novērstu defektus vai to iespējamo rašanos.

Defektu atklāšana vai to iespējamā rašanās tiek noteikta ar dažādām metodēm, kas ietver pasākumu kompleksu gāzesvadu, tehnoloģisko objektu, aprīkojuma, ierīču, iekārtu un citu ietaišu un inženierbūvju stāvokļa noteikšanai.

Gāzes kvalitātes noteikšana un uzskaite

Lai nodrošinātu korektus norēķinus ar dabasgāzes piegādātājiem, ir nepieciešama gāzes uzskaite. Tā sākas ar tilpuma plūsmas mērīšanu, kas notiek dabasgāzes mērīšanas objektos. Atkarībā no objektu galvenajām funkcijām, tiek izdalīti GRS un GMS. Šajos objektos ir uzstādīti gāzes skaitītāji, temperatūras un spiediena devēji un var būt iekārtoti arī gāzes kvalitātes punkti (GKP) gāzes kvalitatīvo parametru noteikšanai. Tādi parametri kā gāzes temperatūra, spiediens, gāzes sastāvs, blīvums un siltumspēja ir nepieciešama, lai uzskaitītās tilpuma vienības darba apstākļos pārvērstu visām iesaistītajām pusēm pieņemamās un saprotamās vienībās bāzes apstākļos, kā arī lai aprēķinātu pārvadītās enerģijas daudzumu.

Gāzes pārvadē gāzes uzskaites funkcija ietilpst vienā GMS un 40 GRS.

GMS Korneti modernizēta un aprīkota ar sešiem ultraskaņas plūsmas mērītājiem, pa diviem uz katras no trīs mērlīnijām.

GRS visplašāk lietoti ir turbīnu skaitītāji, bet secīgi tiek modernizēti un ieviesti ultraskaņas mērītāji.

Gāzes kvalitātes punktā parasti atrodas gāzu hromatogrāfs ar tā ekspluatācijai nepieciešamajām gāzēm. Gāzu hromatogrāfs nosaka dabasgāzes sastāvu, kas tiek izmantots turpmākiem dažādu kvalitatīvo parametru aprēķiniem. Šajā telpā atrodas arī skābekļa, mitruma un citi analizatori. GMS Korneti GKP aprīkots ar diviem gāzes hromatogrāfiem augstai mērījumu drošībai unuzticamībai.

Vēsture

Gāzapagādes vēsture Latvijā attīstījās trijos tehnoloģiskos posmos:

  • deggāzes izmantošanas posms (1862.– 1962.);
  • sašķidrinātās naftas gāzes izmantošanas posms (1949. – līdz šim brīdim);
  • dabasgāzes izmantošanas posms (1962. – līdz šim brīdim).

Par Latvijas gāzapgādes sākumu ir uzskatāms 1862.gads, kad Rīgā tika uzcelta pirmā gāzes fabrika, lai tā laika esošās sveču pilsētas laternu apgaismojumu nomainīt uz gāzes gaismu. Šim nolūkam tika izbūvēta 28,5 km gara čuguna gāzesvadu sistēma pa kuru tika piegādāta deggāze pilsētas laternām. Tā laika plānotā vidējā jauda bija 2 000 m3, bet maksimālā jauda 5 700 m3 diennaktī.

1882.gadā Liepājā uzsāka darboties Liepājas gāzes fabrika, gāzesvadu kopējam garumam sasniedzot 26 km.

Ap 1911.gadā gāzes patēriņš sasniedz 6,6 milj. m3 gadā.

1939.gadā gāzesvadu kopējais garums sasniedza 132,2 km. Gāzes fabrika Rīgā saražo 8 milj. m3 deggāzes, gāzes skaitītāji ir uzstādīti 13 tūkstošiem patērētāju un pilsētu izgaismo 1166 gāzes laternas.

1949.gadā no Rietumukrainas ieved sašķidrināto naftas gāzi. Latvijā tanī brīdī bija gazificētas 10 apdzīvotas vietas.

1962.gadā Rīgu sasniedza maģistrālais gāzesvads Dašava – Minska – Viļna – Rīga, par kuru pirmoreiz sāka plūst dabasgāze no Ukrainas, un tai sasniedza Rīgu svinīgi aizdedzot simbolisku dabasgāzes lāpu. Dašava – Rīga pārvades gāzesvada kopējais garums bija 1260km.

1969.gadā dabasgāzi sāka saņemt arī Liepājā.

1972.gadā tiek būvēts jauns pārvades gāzesvads, kas savieno Valdaju-Pleskavu-Rīgu, kam par pamatu ir dabasgāzes pieprasījuma pieaugums un pieaugošais pilsētu skaits ar gāzapgādi.

1980.gadu beigās kopējais gāzesvadu garums sasniedza 652 km.

Līdz 2005.gadam tika izbūvēti visi mūsdienās pastāvošie un ekspluatācijā nodotie gāzesvadi.

2017. gadā atveroties gāzes tirgum Latvijā, no akciju sabiedrības Latvijas Gāzes, reorganizācijas rezultātā, tiek pilnībā nodalīts apvienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid”, kuras sastāvā ietilpst gāzes pārvades sistēma.

2021.gadā Priekuļos ekspluatācijā nodots pirmais tiešais pieslēgums gāzes pārvades sistēmai, kuras mērķis ir nodrošināt saspiestas dabasgāzes ražošanu.