Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža projektā veiks ietekmes uz vidi novērtēšanu
Starptautiskā Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora attīstības projekta ietvaros vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) plāno veikt ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Projekta īstenošanās gadījumā, ūdeņraža koridoru Latvijā attīstītu paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam.
Ziemeļeiropas reģionā pašlaik tiek pētīti vairāki alternatīvi varianti ūdeņraža pārvades infrastruktūras attīstībai, no kuriem viens projekts paredz arī Latvijas iesaisti un šķērsotu Latvijas teritoriju. Tiesa pašreizējais izpētes posms ir tikai viens no pirmajiem soļiem ceļā uz iespējamu projekta īstenošanu. Tāpat kā citiem infrastruktūras projektiem, arī šim ir jāveic gan IVN, gan citi ar tehnisko un ekonomisko izpēti saistīti uzdevumi.
Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridors ir starpvalstu enerģētikas infrastruktūras iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot reģionālu ūdeņraža pārvades maģistrāli, tieši savienojot Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju.
Plānotais IVN ir nepieciešams, lai savlaicīgi identificētu un izvērtētu projekta iespējamo ietekmi uz vidi, un iegūtu faktos balstītu informāciju, kas tiks izmantota turpmākajiem lēmumiem par koridora attīstību Latvijā.
“Izpētes teritorija aptver desmit Latvijas pašvaldības, un tās gaitā iegūtā informācija tiks nodota Valsts vides dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei. Šie dati būs nozīmīgi ne tikai konkrētā projekta izvērtēšanā, bet sniegs būtisku ieguldījumu arī turpmākā teritoriju attīstības plānošanā un vides pārvaldībā. Svarīgi, ka plānoto ūdeņraža cauruļvadu paredzēts izbūvēt paralēli esošajam dabasgāzes pārvades cauruļvadam – šāds tehniskais risinājums ļauj pēc iespējas izmantot jau izveidotu infrastruktūras koridoru, ” stāsta “Conexus” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Latvijā projekta IVN izpētes teritorija aptvers desmit pašvaldības – Valmieras, Smiltenes, Valkas, Cēsu, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas un Bauskas novadus. Latvijas teritorijā plānotais cauruļvada garums ir aptuveni 270 līdz 300 kilometru atkarībā no izvēlētā novietojuma un starpsavienojuma vietas ar Igauniju.
Projekta nozīme reģiona enerģētiskās drošības stiprināšanai
Projekta attīstība jau ir sākta ar priekšizpētes posmu 2024. gadā, kurā tika analizēti tehniskie, ekonomiskie un regulatīvie priekšnoteikumi ūdeņraža koridora īstenošanai. Patlaban turpinās detalizētās izpētes un plānošanas posms, ko paredzēts īstenot līdz 2027. gadam.
Projekts ir nozīmīgs Eiropas enerģētikas attīstības kontekstā, turklāt tam ir piešķirts Eiropas Komisijas kopējo interešu projekta statuss. Ūdeņraža infrastruktūras jeb tā dēvētā ūdeņraža mugurkaula izveide nodrošinās pakāpenisku integrēta ūdeņraža tīkla attīstību visā Eiropā. Šāds savienojums palīdzēs dažādot energoapgādes avotus, paātrinās atjaunojamās enerģijas integrāciju un stiprinās reģiona enerģētisko drošību. Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenošanā iesaistīti pieci gāzes pārvades sistēmas operatori - “Elering” (Igaunija), “Conexus Baltic Grid” (Latvija), “Amber Grid” AB (Lietuva), “GAZ-SYSTEM” (Polija), “ONTRAS Gastransport” (Vācija) un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora “Gasgrid Finland” Oy meitas uzņēmums “Gasgrid vetyverkot” Oy.
Prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam koridors varētu nodrošināt līdz 2,7 miljoniem tonnu atjaunojamā ūdeņraža transportēšanu gadā. Savukārt līdz 2050. gadam tā īstenošana varētu palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pat 37 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta gadā, vienlaikus uzlabojot piegāžu drošību un veicinot ilgtspējīgas enerģētikas attīstību reģionā.
Projekta attīstībai piesaistīts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) finansējums – izpētes posmam piešķirts 6,8 miljonu eiro līdzfinansējums, kas paredzēts padziļinātām tehniskajām, ekonomiskajām, regulatīvajām un vides izpētēm. Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm projekta būvniecību varētu sākt ap 2029. gadu, savukārt infrastruktūras nodošana ekspluatācijā plānota 2033. gadā.
