Uzsākta tālāka izpēte Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora izveidei

Pēc veiksmīgi pabeigta Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora priekšizpētes posma, seši Eiropas gāzes pārvades sistēmu operatori (PSO) "Conexus Baltic Grid" (Latvija), "Gasgrid Finland" (Somija), "Elering" (Igaunija), "Amber Grid" (Lietuva), "GAZ-SYSTEM" (Polija) un "ONTRAS" (Vācija) uzsāks detalizētu projekta izpēti katrā no iesaistītajām valstīm. Svarīgākie darbi ietvers projekta finanšu un ekonomisko analīzi, vides un drošības jautājumu izvērtēšanu, trases plānošanu un projekta veiksmīgai īstenošanai nepieciešamo pasākumu izstrādi. Šī izpēte ilgs līdz 2026. gada vidum.

Papildus šiem pētījumiem iesaistītie PSO plāno veikt vairākus pārrobežu pētījumus, lai pilnveidotu Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora plānošanu kopējā projekta līmenī. Šis pētījumi ietvers projektu koordināciju, tehnisko un komerciālo saskaņošanu, kā arī klientu un ieinteresēto pušu iesaisti. Paredzams, ka pārrobežu pētījumi turpināsies līdz 2026. gada beigām.

Uldis Bariss, “Conexus” valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekts demonstrē ne tikai Latvijas interesi reģiona integrācijā un kapacitāti pārrobežu projektu īstenošanā, bet iezīmē arī spēju praksē kāpināt enerģijas avotu dažādošanu.

Turpina U. Bariss: “Ar šo projektu Latvija kopā ar saviem ārvalstu partneriem strādā pie jaunas enerģijas nākotnes. Ūdeņraža infrastruktūra nodrošinās atjaunojamā ūdeņraža transportēšanu starp sešām valstīm, kas ir izšķiroši Eiropas dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai un katras valsts individuālo enerģētikas plānu izpildē. Tās ir arī jaunas biznesa iespējas vietējiem uzņēmējiem, piedaloties ūdeņraža ekonomikas veidošanā, tāpēc ceram, ka šis projekts Latvijai nesīs jaunu investīciju piesaisti. Šobrīd, kad projekts nonācis nākamajā tā attīstības posmā un ir uzsākta detalizēta tā analīze katrā iesaistītajā dalībvalstī, mēs strādājam pie projekta detaļām, kas palīdzēs attīstīt šo vērienīgo projektu.” 

Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekts ir nozīmīga sastāvdaļa Eiropas pārejā uz ilgtspējīgu un dekarbonizētu enerģētikas sistēmu, atbalstot ES klimata mērķus un veicinot reģionālo sadarbību enerģētikas jomā. Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridors būtiski veicinās ES dekarbonizācijas mērķus, integrējot atjaunojamo ūdeņradi sešās ES dalībvalstīs. Līdz 2050. gadam koridors varētu samazināt oglekļa emisijas līdz pat 37 miljoniem tonnu ekvivalenta CO2 gadā. Šis koridors uzlabos enerģētisko drošību un piegādes dažādību reģionā un Eiropā, savienojot vietējo atjaunojamā ūdeņraža ražošanu ar esošajiem un jaunajiem pieprasījuma centriem, kā arī veicinās dekarbonizāciju nozarēs, kurās emisiju samazināšana ir īpaši sarežģīta.

2024. gada aprīlī  Eiropas Komisija oficiāli piešķīra Ziemeļu -  Baltijas ūdeņraža koridoram Eiropas kopīgu interešu projekta statusu kā daļai no “Baltijas enerģētikas tirgus ūdeņraža starpsavienojuma plāna”. Eiropas kopīgas interešu nozīmes projekta statuss sniedz dažādas priekšrocības, piemēram, tiesības pieteikties Eiropas Savienības projektu finansējumam un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru.