Uzsākta priekšizpēte Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora izveidei
Piedaloties starptautiskajā projektā par Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora izveidi, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori “Conexus Baltic Grid” (Latvija), “Gasgrid Finland” (Somija), “Elering” (Igaunija), “Amber Grid” (Lietuva), “GAZ-SYSTEM” (Polija) un “ONTRAS” (Vācija) ir parakstījuši līgumu par zaļā ūdeņraža koridora priekšizpētes uzsākšanu. Konkursa rezultātā uzvarējušais uzņēmums “AFRY Management Consulting Oy” analizēs nosacījumus pārrobežu ūdeņraža infrastruktūras attīstībai no Somijas caur Baltijas valstīm un Poliju līdz Vācijai, pētot arī zaļā ūdeņraža tendences reģionā. Paredzams, ka priekšizpēte, kas nodrošinās visaptverošu, faktos balstītu ietvaru tā, lai varētu pieņemt optimālus lēmumus, norisināsies sešus mēnešus, līdz 2024. gada vidum.
Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekta mērķis ir izveidot savienojumu starp zaļās enerģijas ražošanas reģioniem Ziemeļeiropā un galvenajiem patēriņa centriem Centrāleiropā. Projektu plānots īstenot līdz 2030. gadam.
"Izpētot pašreizējo ekonomisko situāciju, priekšizpētes konsultanti sniegs atbildes par zaļā un zema oglekļa satura ūdeņraža ražošanas un patēriņa potenciālu reģionā. Speciālisti sniegs ieteikumus par projekta apjomu, cauruļvadu maršrutēšanu, jaudām, finansējumu un risku pārvaldību. Tāpat tiks izpētītas iespējamās ūdeņraža uzglabāšanas vietas. Pētījuma rezultāti būs ārkārtīgi svarīgi visam reģionam, aktīvi meklējot iespējas ūdeņraža ekosistēmas attīstībā. Alternatīvo resursu ienākšana enerģētikas nozarē ir viens no dienas kārtības jautājumiem visam reģionam un katrai valstij individuāli, tāpēc mēs turpināsim strādāt pie šī transformācijas procesa visos iespējamos veidos," komentē Uldis Bariss, Conexus valdes priekšsēdētājs.
Tiek uzskatīts, ka ūdeņraža koridors sniegs būtiskas iespējas enerģētikas un saistīto ekosistēmu attīstībai. Tas veicinās atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, paātrinās ūdeņraža ekonomikas attīstību un veicinās Eiropas klimata mērķu sasniegšanu. Turklāt tas radīs investīciju iespējas rūpnieciskajās un tehnoloģiskajās inovācijās visā cauruļvada maršrutā, samazinās enerģijas transportēšanas izmaksas, radīs jaunas darba vietas un nodrošinās papildu ienākumus valstīm.
Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekts mērķtiecīgi atbalsta virzību uz reģionālo un Eiropas Savienības (ES) klimata mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz ūdeņraža koridora priekšizpētes rezultātiem, projekta partneri pieņems lēmumu par projekta tālāko attīstību.
2022. gada decembrī projekta partneri parakstīja sadarbības līgumu par projekta kopīgu virzīšanu, savukārt 2023. gada novembrī Eiropas Komisija Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridoram piešķīra Eiropas kopīgu interešu projekta statusu. Šobrīd projektā tiek veikts nākamais nozīmīgais solis, projekta partneriem parakstot līgumu par priekšizpēti, lai turpinātu Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora izveides izpēti.
Līdz ar dinamiskajām pārmaiņām, kas saistītas ar enerģijas transformāciju un ekonomikas dekarbonizāciju visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, paredzams, ka ūdeņradis kļūs par vienu no galvenajiem enerģijas avotiem Eiropā. Ūdeņradis stiprinās ES energoapgādes drošību un tam būs nozīmīga loma atkarības mazināšanā no importētā fosilā kurināmā un enerģijas. Turklāt, aizstājot fosilo kurināmo rūpniecībā, transportā un enerģētikas nozarēs ar atjaunojamu un zemu oglekļa saturu īpašo ūdeņradi, tiks panākts nozīmīgs ieguldījums ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.