Stiprinot dabasgāzes piegādes drošību, noslēdzies starptautiskais Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projekts

Pēc apjomīgiem darbiem četru gadu garumā noslēdzies vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora “Conexus Baltic Grid” (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora “Amber Grid” kopīgā partnerībā īstenotais Latvijas – Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas projekts (ELLI). Līdz ar projekta ieviešanu kāpināta starpsavienojuma jauda abos virzienos, stiprinot dabasgāzes piegādes drošību reģionā.

ELLI projekts 2017. gada 24. novembrī tika iekļauts Eiropas Komisijas pieņemtajā Kopīgu interešu projektu sarakstā BEMIP (Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns) gāzes prioritātes koridorā kā svarīgs elements ES iekšējā enerģijas tirgus paplašināšanai. Projekts tika īstenots no 2019. – 2023. gada beigām un to līdzfinansēja Eiropas Savienība.

"Šis starptautiskās partnerības projekts ir veiksmīgs piemērs efektīvai starpvalstu sadarbībai, kopīgi īstenojot apjomīgu Eiropas kopējās nozīmes projektu. Tas ir nozīmīgs ne vien Latvijai un Lietuvai, bet arī Baltijas valstīm kopumā, nodrošinot reģiona enerģētisko drošību un neatkarību.  Līdz ar ELLI projekta īstenošanu novērsti sastrēgumi starpsavienojuma punktā starp Latviju un Lietuvu, kā arī palielināts darba spiediens līdz 50 bāriem Latvijas cauruļvados, kas atbilst pārrobežu plūsmām starp ES dalībvalstīm. Turklāt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, projekta nozīme tā īstenošanas gaitā ievērojami pieauga,” skaidro Uldis Bariss, Conexus valdes priekšsēdētājs.

U.Bariss piebilst, ka ELLI projekta īstenošana palielinājusi piegādes diversifikāciju un drošību, uzlabojusi konkurenci gāzes tirgū, sniedzot iespēju Lietuvai un Polijai efektīvāk izmantot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kā arī iespēju Latvijai, Igaunijai un Somijai izmantot gāzes importēšanas maršrutus caur SDG termināli Klaipēdā un GIPL.

Latvijā īstenoti 17 apakšprojekti

Projekta ietvaros Conexus Latvijā īstenoja 17 apakšprojektus, tai skaitā veica pārvades gāzesvadu sistēmas izvērtēšanu spiediena paaugstināšanai līdz 50 bāriem (spiediens līdz projekta realizācijai bija 40 bāri), pārvades gāzesvadu komplekso diagnostiku, pārvades infrastruktūras pārbūves darbus, pārbūvējot vairākus līnijas krānu mezglus, pieslēgumu mezglus, atzarus uz gāzes reducēšanas stacijām, kā arī nomainīja cauruļvadu posmus, veicot vairāku atzaru pārbūvi uz gāzes reducēšanas stacijām, kā arī pieslēguma mezgla pārbūvi.

Palielināta jauda abos virzienos

Pirms projekta veikšanas pārrobežu punkta jauda bija ierobežota līdz 67,6 GWh/d no Lietuvas uz Latviju un 65.1 GWh/d no Latvijas uz Lietuvu, taču projekta rezultātā jau no 2023. gada 13. novembra abos virzienos nodrošināts jaudas palielinājums Latvijas – Lietuva virzienā 90 GWh/d ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d, bet Latvijas – Lietuvas virzienā - 82 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d.

Sistēmas operatoriem, īpašos pārvades sistēmas darbības apstākļos, ierobežotā laika periodā iespējams nodrošināt tehnisko jaudu līdz 130 GWh/d virzienā no Lietuvas uz Latviju un līdz 119 GWh/d virzienā no Latvijas uz Lietuvu. Piemēram, kad dabasgāze Lietuvā tiek saņemta gan no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, gan no Lietuvas - Polijas starpsavienojuma ar gandrīz pilnu jaudu vai abas kompresoru stacijas Lietuvas teritorijā (Paņevežas kompresoru stacija un Jauniūnų kompresoru stacija) darbojas vienlaikus tuvu to maksimālajai jaudai, kā arī ņemot vērā citus pārvades sistēmas apstākļus.

Projekta kopējās izmaksas sastāda 10,1 miljons eiro, no tiem Conexus investīcijas  – 5,8 miljonu eiro apmērā (tai skaitā Eiropas līdzfinansējums – 2,75 miljoni), savukārt “Amber Grid” investīcijas - 4,27 miljonu eiro apmērā (tai skaitā Eiropas līdzfinansējums – 2,14 miljoni).