Pabeigta priekšizpēte Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora izveidei
Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori “Conexus Baltic Grid” (Latvija), “Gasgrid Finland” (Somija), “Elering” (Igaunija), “Amber Grid” (Lietuva), “GAZ-SYSTEM” (Polija) un “ONTRAS” (Vācija) ir veiksmīgi pabeiguši Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora priekšizpēti. Šis nozīmīgais pētījums, kas tika uzsākts 2024. gada janvārī, nosaka galvenos priekšnoteikumus Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora izveidei ar mērķi transportēt atjaunojamo ūdeņradi starp sešām valstīm.
Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu par tehniskajiem, juridiskajiem, organizatoriskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kas jāņem vērā ūdeņraža koridora īstenošanā. Šim koridoram būs izšķiroša nozīme Eiropas Savienības (ES) dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā, izmantojot ūdeņradi, kas tiek ražots un piegādāts ES teritorijā.
Ziemeļvalstu un Baltijas reģions piedāvā ievērojamu atjaunojamā ūdeņraža potenciālu, kas priekšizpētē identificēts aptuveni 27,1 miljonu tonnu apmērā līdz 2040. gadam (pamatojoties uz kombinētu sauszemes un jūras vēja enerģiju un saules enerģiju). Tas rada lielu potenciālu ūdeņraža tirgus attīstībai un eksportam uz kontinentālo Eiropu, ko cenšas risināt Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridors.
Paredzams, ka līdz 2040. gadam caur koridoru ik gadu tiks transportētas līdz 2,7 miljoniem tonnu (Mt) atjaunojamā ūdeņraža starp iesaistītajām valstīm. Priekšizpētē secināts, ka Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridors varētu kļūt par vienu no pirmajiem starptautiskajiem ūdeņraža cauruļvadiem Eiropā. Pašlaik koridora cauruļvadam plānots 48 collu (1 200 mm) diametrs, ar vairākām kompresoru stacijām un aptuveni 2 500 km garumu.
“Ar šo kopīgo projektu, mēs, kā pārvades sistēmu operatori, radām pamatu ūdeņraža tirgus izaugsmei sešās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pārrobežu kopīga sadarbība starp ražotājiem, infrastruktūras operatoriem un patērētājiem būs svarīgs pamatelements, lai sekmīgi īstenotu enerģētikas pāreju Eiropā,” stāsta projekta partneri.
“Priekšizpēte ir veiksmīgi noslēgusies un nākamajā izpētes posmā ir svarīgi visām iesaistītajām pusēm detalizētāk izstrādāt projekta attīstībai nepieciešamos plānus un izvērtēt iespējamo ieviešanas laika grafiku. Ūdeņraža koridors veidos pamatu reģionālajam ūdeņraža tirgum un varētu piedāvāt jaunas biznesa iespējas Latvijā. Ir būtiski, ka projekts tiek īstenots saskaņā ar reģiona vajadzībām un resursiem, nodrošinot pozitīvu ietekmi uz vietējo un reģionālo ekonomiku. Turklāt tas atbalsta pāreju uz zaļo enerģiju, veicinot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku enerģijas ražošanu, kas ir būtiska, lai sasniegtu valsts un Eiropas Savienības klimata mērķus,” norāda Uldis Bariss, Conexus valdes priekšsēdētājs.
Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridora projekts ir nozīmīga sastāvdaļa Eiropas pārejā uz ilgtspējīgu un dekarbonizētu enerģētikas sistēmu, atbalstot ES klimata mērķus un veicinot reģionālo sadarbību enerģētikas jomā. Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridors būtiski veicinās ES dekarbonizācijas mērķus, integrējot atjaunojamo ūdeņradi sešās ES dalībvalstīs. Līdz 2050. gadam koridors varētu samazināt oglekļa emisijas līdz pat 37 miljoniem tonnu ekvivalenta CO2 gadā. Šis koridors uzlabos enerģētisko drošību un piegādes dažādību reģionā un Eiropā, savienojot vietējo atjaunojamā ūdeņraža ražošanu ar esošajiem un jaunajiem pieprasījuma centriem, kā arī veicinās dekarbonizāciju nozarēs, kurās emisiju samazināšana ir īpaši sarežģīta.
2024. gada aprīlī Eiropas Komisija oficiāli piešķīra Ziemeļu - Baltijas ūdeņraža koridoram Eiropas kopīgu interešu projekta statusu kā daļai no “Baltijas enerģētikas tirgus ūdeņraža starpsavienojuma plāna”. Eiropas kopīgas interešu nozīmes projekta statuss sniedz dažādas priekšrocības, piemēram, tiesības pieteikties Eiropas Savienības projektu finansējumam un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru.
Pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori tagad plāno sākt darbu pie tālākas izpētes, kas ietver projekta detalizētu tehnisko analīzi, kā arī komerciālo un ekonomisko novērtējumu.
