AS “Augstsprieguma tīkls” iegādājusies AS “Conexus Baltic Grid” kapitāldaļas

Valdība pieņēmusi lēmumu iegādāties daļu Inčukalna pazemes gāzes krātuves un pārvades sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" akcijas. Saskaņā ar šo lēmumu 2017. gada 15. decembrī Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls”* (AST) ir noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmuma “Uniper Ruhrgas International GmbH” (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka "Conexus Baltic Grid" akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves un pārvades sistēmas operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam. Valdības definēto mērķi pilnībā būs iespējams sasniegt, nodrošinot arī attiecīgas infrastruktūras attīstību (Igaunijas-Somijas starpsavienojumu - Balticconnector un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu - GIPL), sasniedzot augstu tirgus efektivitāti un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī nodrošinot dabasgāzes cenu izlīdzināšanos ar centrālo Eiropu. Vienlaikus AS "Conexus Baltic Grid" akciju iegāde ir Latvijas valstij ekonomiski izdevīgs darījums, balstoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši starptautiski atzītām novērtējuma metodēm.

Savukārt lēmums par AS "Conexus Baltic Grid" 18,31% akciju iegādi tieši AST īpašumā pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā. Akciju iegāde dos arī papildu iespējas AST elektroenerģijas apgādes drošības nodrošināšanā, jo dabasgāze ir kurināmais Rīgas termoelektrostacijām, kuras ir visa reģiona apgādes drošībai nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas avots periodos, kad ir augsts siltuma un elektrības pieprasījums un ūdens pietece Daugavā nav pietiekama, lai elektroenerģijas pieprasījumu segtu ar hidroelektrostacijām.