Turpinās diskutēt par jauna Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības modeļa izveidi

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” aizsācis diskusiju par ilgtspējīga Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) darbības modeļa izveidi. Ja netiks ieviests jauns darbības regulējums, pastāv risks, ka nākotnē krātuve nespēs izpildīt tai uzticētās valsts nozīmes stratēģiskā objekta funkcijas, nodrošinot Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību.

Par dzīvotspējīga risinājuma nepieciešamību pēc AS “Conexus Baltic Grid” iniciatīvas rīkotajā konferencē “Pazemes dabasgāzes krātuves ieguldījums piegādes drošības problēmu risināšanā”, aizvadītajā nedēļā diskutēja nozares eksperti un lēmuma pieņēmēji. Konferences laikā tika apskatīta gan aktuālā situācija Latvijas tirgū, gan arī uzklausīta starptautiskā pieredze no Francijas, Ungārijas, Polijas, kur dabasgāzes krātuves operatori ir saskārušies ar līdzīgām problēmām, kādas tās ir šobrīd Latvijā. Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka risinājums būs jāatrod.

Informē Zane Kotāne, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja: “Likumsakarīgi, ka diskusiju rosinām tieši šobrīd, jo pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas 2017. gada pavasarī, esam izdarījuši pirmos secinājumus. Lai gan krātuve Latvijā ir regulēts darbības veids, valstī nav noteikti pienākumi izmantot krātuvi, un tās piepildījums ir atstāts paša tirgus ziņā. Rezultātā krātuve ir noslogota 60% apmērā, nesedzot infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.”

Z. Kotāne skaidro, pieprasījums pēc krātuves pakalpojumiem pieaug tad, ja tirgū veidojas ziemas un vasaras cenu starpība, kas pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājusies. Piemēram, 2018. gada vasaras/ziemas cenu starpība vidēji bija 0.5 EUR/MWh, kas pie esošā krātuves piepildījuma ļauj segt vien 30% no krātuves izmaksām.

“Šie ir nopietni signāli, kas mudina pieņemt valstiski atbildīgus un izšķirošus lēmumus, skaidri atbildot uz jautājumu, vai mēs vēlamies, lai Inčukalna PGK arī turpmāk ir resurss, kas nodrošina Latvijas un visa Baltijas reģiona enerģētisko drošību un neatkarību? Vai mēs arī turpmāk gribam būt pārliecināti par dabasgāzes apgādes drošību Latvijā un visā reģionā, arī tad, kad iestājas ilgstošs aukstums vai rodas problēmas ar ārējām dabasgāzes piegādēm? Starptautiskā pieredze rāda, ka Latvija savās izvēlēs neatrodas unikālā situācijā. Arī citas valstis ir bijušas šādu reformu priekšā, un mūsu svarīgākais uzdevums ir vienoties par visiem saistoša un ilgtermiņā dzīvotspējīga modeļa izveidi. Jāuzsver, ka konference iezīmēja pozitīvu tendenci – tirgus dalībnieki ir ieinteresēti sarunas turpināt un meklēt Latvijai labāko risinājumu, jo tādas krātuves priekšrocības, kā apgādes drošība, spēja elastīgi reaģēt uz cenu svārstībām un pīķa stundām, tirgotāju piedāvāto produktu balansēšana, ir neatsveramas,” gandarīta par aizsākto diskusiju ir Z. Kotāne.

Situācija ir līdzīga visā Eiropā – Gas Infrastructure Europe (GEI) ir veikusi pētījumu par ilgtspējīgu dabasgāzes uzglabāšanas tirgu, norādot uz problēmas cēloņiem un ilustrējot iespējamos risinājumus. Valstis ir izvēlējušās atšķirīgus ceļus – Ungārijā ir ieviestas valsts stratēģiskās rezerves, kas nodrošina krātuvju finansiālo darbību un valsts enerģētisko drošību; Polijā ir ieviesti tirgotāju pienākumi nodrošināt dabasgāzes apgādi no krātuves, izņemot, ja apgāde paredzēta no LNG termināla, bet Francijā ir ieviests komplekss risinājums, ar valsts lēmumu atzīt krātuves kā pārvades sistēmas neatņemamu sastāvdaļu, un nodrošināt krātuvju izmaksu segšanu no pārvades tarifiem.

Paredzēts, ka “Conexus Baltic Grid”, ņemot vērā citu valstu pieredzi un ieteikumus, turpinās diskusijas ar nozares ekspertiem un tirgus dalībniekiem, lai jau drīzumā iepazīstinātu ar priekšlikumiem par Latvijas situācijai atbilstošu risinājumu, kas nodrošināt stabilu Inčukalna pazemes krātuves darbību arī turpmāk. Viens no tālākajiem ceļiem ir grozījumu rosināšana Enerģētikas likumā.