Gāzes PSO parakstījuši Saprašanās memorandu par ūdeņraža infrastruktūras attīstību Baltijas jūras reģionā

Deviņi gāzes pārvades sistēmas operatori (PSO) no Baltijas jūras reģiona valstīm ir parakstījuši Saprašanās memorandu, kas paredz kopīgi koordinēt un sekmēt ūdeņraža infrastruktūru, kā arī veicināt ūdeņraža tirgus attīstību Baltijas jūras reģionā. Saprašanās memorands nosaka sadarbību starp PSO un to parakstījuši Latvijas “Conexus Baltic Grid”,  Polijas “GAZ-SYSTEM”, Igaunijas “Elering”, Dānijas “Energinet”, Somijas “Gasgrid Vetyverkot”, Lietuvas “Amber Grid”, Zviedrijas “Nordion Energi,” Vācijas “GASCADE Gastransport” un Vācijas “ONTRAS Gastransport”.

Sadarbības mērķis ir koordinēt sadarbības partneru aktivitātes ūdeņraža ekonomikas attīstībai Baltijas jūras reģionā. Lai atbalstītu pozitīvu ūdeņraža attīstību, uzņēmumi koordinēs ūdeņraža pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras projektu izstrādi reģionā. Papildus tam, partneri apmainīsies ar informāciju par attīstību ūdeņraža tirgū un projektos, kas saistīti ar atjaunojamā ūdeņraža ražošanu un pieprasījumu. Uzņēmumi cieši sadarbosies ar Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) grupu.

“Mēs esam gandarīti, ka pārvades sistēmu operatori Baltijas jūrā tagad strādās ciešāk, lai veidotu Eiropas ūdeņraža ekonomiku un ilgtspējīgu nākotni.Alternatīvo resursu ienākšana enerģētikas nozarē ir viens no dienas kārtības jautājumiem visam reģionam un katrai valstij individuāli, tāpēc mēs turpināsim strādāt pie šī transformācijas procesa visos iespējamos veidos,” informē Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Baltijas jūras reģionā ir piemēroti apstākļi tīra ūdeņraža ražošanai

Baltijas jūras reģions ir bagāts ar atjaunojamajiem energoresursiem, un līdz ar to tam ir potenciāls līdz 2030. gadam nodrošināt līdz pat 45% tīra ūdeņraža ražošanu, kas aprakstīti REPowerEU plānā. Baltijas jūras reģionā ir ievērojams sauszemes un jūras vēja enerģijas izmantošanas potenciāls, ko var izmantot ūdeņraža ražošanai un tīra ūdeņraža tirgus attīstīšanai jau tuvākajā nākotnē. Tāpēc infrastruktūras un rūpniecības uzņēmumi, kas darbojas Baltijas jūras reģionā, šobrīd attīsta jaunas ūdeņraža cauruļvadu infrastruktūras, lai attīstītu jaunu atjaunojamās enerģijas un ūdeņraža ražošanas nozari. Turklāt mērķis ir nodrošināt ūdeņraža piegādi no resursiem bagātiem reģioniem uz pieprasījuma centriem.

Šī infrastruktūras attīstība atbalsta REPowerEU plāna un mērķu sasniegšanu, kas noteikti Marienborgas deklarācijā, ko 2022. gadā parakstījuši Baltijas jūras reģiona valstu premjerministri. Parakstītais Saprašanās memorands un aktīvā sadarbība starp uzņēmumiem virza uz Marienborgas deklarācijas mērķi "izpētīt kopīgos pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektus un identificēt infrastruktūras vajadzības", jo uzņēmumi plāno koordinēt un veicināt infrastruktūras attīstību. Jaunas infrastruktūras attīstība gan ūdeņraža, gan elektrības pieejamībai no atjaunojamiem enerģijas avotiem būs būtiska un tas savukārt  prasa sadarbību starp PSO Baltijas jūras reģionā.

Eiropas enerģētikas sistēmas drošība un noturība ES un reģionālajā darba kārtībā

ES darba kārtības un Marienborgas deklarācijas mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no importētā Krievijas fosilā kurināmā, paātrināt virzību uz Eiropas klimata mērķiem un uzlabot Eiropas enerģētikas sistēmas drošību un noturību. Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas potenciāla attīstība ir viens no galvenajiem elementiem šo mērķu sasniegšanā. Apvienojot spēkus, PSO vēlas piedalīties šajā procesā, nodrošinot ūdeņraža infrastruktūras izveidi, tādējādi veicinot konkurētspējīga un likvīda ūdeņraža tirgus izveidi ar daudziem piegādātājiem un lietotājiem.

Koordinēta ūdeņraža infrastruktūras attīstība Baltijas jūras reģionā veicinās elastīgas, drošas, noturīgas, ilgtspējīgas un integrētas visas Eiropas enerģētikas sistēmas attīstību. Plānots, ka ūdeņraža infrastruktūra, kas veicinās ES un reģionālos mērķus, līdz 2030. gadam aptvers Somijas, Zviedrijas, Baltijas valstu, Polijas un Vācijas teritorijas.

Ūdeņraža projekti Baltijas jūras reģionā

Ar mērķi izveidot infrastruktūru un tirgu, kas atbilst REPowerEU plānam, reģionālajiem mērķiem, valstu stratēģijām un Eiropas ūdeņraža mugurkaula iniciatīvai, Baltijas jūras reģiona valstu PSO ir uzsākuši vairākus liela mēroga pētījumus pārrobežu ūdeņraža infrastruktūras projektu attīstībai.

Pašlaik ir trīs ūdeņraža infrastruktūras pārrobežu projekti Baltijas jūras reģionā: Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridors, Baltijas jūras ūdeņraža kolektors un Ziemeļu ūdeņraža ceļš. Turklāt PSO koordinēti plāno īstenot arī citus projektus, kas aptvers pārrobežu starpsavienojumus, iekšzemes maģistrāles un ūdeņraža uzglabāšanu.