Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes.
Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Piekrītu

“Conexus”: vienotā dabasgāzes tirgus pirmā gada rezultāti apliecina tā nepieciešamību un nākotnes potenciālu

Ar mērķi stiprināt valstu enerģētisko neatkarību un efektīvāk izmantot dabasgāzes infrastruktūru starpvalstu mērogā, pērn tika atklāts vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojās Latvija, Igaunija un Somija. Vērtējot pirmā darbības gada rezultātus, vienotā tirgus iespaidā kopējais pārvadītās gāzes apjoms Latvijā palielinājās par 10% un vienlaikus par vairāk nekā trīs reizēm gada laikā pieauga vienotās dabasgāzes sistēmas lietotāju skaits, informē vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (turpmāk – Conexus). 

2020. gada 1. janvārī darbību uzsāka vienotais dabasgāzes tirgus - līdz šim nebijusi starpvalstu sadarbība, kur Latvija un Igaunija veido kopējo balansēšanas zonu, savukārt Latvija, Igaunija un Somija - kopējo tarifu zonu. Tās izveides rezultātā tika atcelti maksājumi par vienotā dabasgāzes tirgus dalībvalstu iekšējo robežu šķērsošanu un tika noteikts vienots pārvades sistēmu ieejas tarifs uz tā ārējām robežām, tā sekmējot dabasgāzes tirgotāju konkurenci visā vienotā tirgus zonā.

Kā norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, vienotā dabasgāzes tirgus pirmā darbības gada rezultāti jau šobrīd apliecina tā nepieciešamību un pasvītro dabasgāzes kā nozīmīga resursa nepieciešamību Eiropas enerģētikas nozarē arī turpmāk. “Veiksmīgi īstenotā un ieviestā starpvalstu sadarbība ir sniegusi reālus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm, vienlaikus pozitīvi atsaucoties uz dabasgāzes infrastruktūras aktīvāku izmantošanu reģionālā līmenī. Jāsaka, ka šis ir bijis tikai pirmais solis kopējās attīstības virzienā, un pēc pirmā darbības gada rezultātu izvērtēšanas, varam secināt, kā vēl efektīvāk veikt procesus un tuvināties mūsu ambiciozajam mērķim - izveidot vienotu dabasgāzes tirgu reģionā.”

Vienotā tirgus darbības rezultātā 2020. gada kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā sasniedza 37,5 TWh, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, palielinājies par 10%. Būtiska daļa, 35% no kopējām Somijas ieejas plūsmām, tika pārvadītas caur Igaunijas - Latvijas vienoto balansēšanas zonu, vienlaikus gada pirmajā un ceturtajā ceturksnī Inčukalna pazemes gāzes krātuvei (Inčukalna PGK)  nodrošinot virs 35% no kopējā Somijas tirgus pieprasījuma. Šāda augsta interese par dabasgāzes piegādi uz Somiju caur Latvijas - Igaunijas balansēšanas zonu saistīta ar pastāvošo gāzes cenu starpību visa gada garumā, proti, ievērojami zemākām gāzes cenām Latvijas - Igaunijas balansēšanas zonā, salīdzinot ar Somiju.

Līdz ar vienotā tirgus atvēršanu, būtiski pieaugusi sistēmas lietotāju interese par Inčukalna PGK pakalpojumiem. To apliecināja jaudu rezervēšanas pieprasījums 2020./2021. gada krātuves ciklam - uzsākot rezervāciju brīvajām jaudām Inčukalna PGK jaunajai sezonai, rezervēšanas pieteikumos norādītais kopējais pieprasītās jaudas apjoms vairākkārt pārsniedza rezervēšanai pieejamo krātuves kapacitāti.

Vienotās tirgus zonas izveide veicinājusi arī ciešāku Baltijas un Somijas pārvades sistēmu operatoru tehnisko sadarbību un savstarpējo atbalstu. Šim mērķim izveidota īpaša operatoru tehniskā darba grupa. Pēc detalizētas pašreizējās reģionālās gāzes pārvades sistēmas iespēju analīzes un sekmīgiem maksimālās slodzes testiem dabasgāzes padevei no Inčukalna PGK uz Somiju, Baltijas - Somijas pārvades sistēmas operatoru izveidotā tehniskā darba grupa ir radusi risinājumu “Balticconnector” starpsavienojuma punkta tehniskās jaudas īslaicīgai palielināšanai par 2 līdz 5 GWh dienā. Ciešāka pārrobežu tehniskā sadarbība ļāvusi nodrošināt papildu jaudas pieejamību tirgus dalībniekiem līdz brīdim, kad Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering AS” būs nodevis ekspluatācijā gāzes kompresoru stacijas, kuru uzstādīšana ir aizkavējusies. “Balticconnector” starpsavienojuma punkta tehniskā jauda tiek pārskatīta katru nedēļu, savukārt konkrēts tehniskās jaudas palielinājuma apmērs atkarīgs no vairākiem aspektiem reģionālās gāzes infrastruktūras izmantošanā.

Vērtējot tālākos attīstības soļus, U.Bariss uzsver 3 galvenos virzienus: Vienotās tirgus zonas platformas (platform.conexus.lv) turpmāko pilnveidi, Vienotās tirgus zonas pārvaldības sistēmas jeb Conexus aizmugursistēmas (back-end) uzlabošanu un darbu pie reģionālā gāzes tirgus attīstības.

Vienotās tirgus zonas platformas attīstībā paredzēts gan apkopot un ieviest lietotāju ieteikumos minētās prasības, gan ieviest citus uzlabojumus un jaunu funkcionalitāti, tostarp ērtāku informācijas pieejamību lietotājiem. Līdzās tam tiks uzsākts darbs arī pie Vienotās tirgus zonas pārvaldības sistēmas uzlabošanas jeb Conexus aizmugursistēmas (back-end) attīstības un pilnveides, kam atklāta konkursa rezultātā ir noslēgts izstrādes līgums ar paredzamo īstenošanas laiku līdz 2022. gada 31. decembrim

Atpakaļ