Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes.
Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Piekrītu

Kas ir vienotais gāzes tirgus?

No 2020. gada 1. janvāra sāks darboties vienotais dabasgāzes tirgus. Skaidrojam, ko tas nozīmē un kā tas ietekmēs dabasgāzes infrastruktūras lietotājus!

  • Kas ir vienotais dabasgāzes tirgus?
    Vienotais dabasgāzes tirgus ir vienota dabasgāzes pārvades ieejas/izejas tarifu zona, kas nozīmē, ka tiek atcelti maksājumi, šķērsojot katras valsts teritoriālās robežas.
  • Kāpēc vienotais dabasgāzes tirgus ir vajadzīgs?
    Tas ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ, bet svarīgākie iemesli ir:
  • lai nodrošinātu iespējami stabilus un prognozējamus tarifus;
  • izvairītos no slēptiem maksājumiem starp pārvades sistēmas operatoriem (PSO);
  • nodrošinātu tirgotājiem brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi visai vienotā tirgus zonas gāzes infrastruktūrai;
  • izveidotu klientiem orientētu tirgus darbību, nodrošinot digitālu un efektīvu tirgus komunikāciju;
  • sekmētu konkurenci dabasgāzes tirgotāju vidū.  
  • Kuras valstis ir pievienojušās vienotajam dabasgāzes tirgum?
    Šobrīd par vienotā tirgus darbības uzsākšanu no 2020. gada 1. janvāra ir vienojušās trīs valstis – Igaunija, Latvija un Somija. Sarunas par Lietuvas iespējamo pievienošanos turpinās.
     
  • Kad vienotais dabasgāzes tirgus sāk savu darbu?
    Vienotais dabasgāzes tirgus ar trīs vai četru valstu dalību sāks savu darbu no 2020. gada 1. janvāra. Sākotnēji tā būs vienota ieejas/izejas tarifu zona ar divām vai trīs balansēšanas zonām – Somijas un vienoto Igaunijas-Latvijas. Ja līdz tam brīdim vienotajam dabasgāzes tirgum pievienosies arī Lietuva, tad tirgus pārklājums attiecīgi palielināsies.
     
  • Kādus ieguvumus dabasgāzes infrastruktūras lietotājiem dos vienotais dabasgāzes tirgus?
    Līdz ar vienotā dabasgāzes tirgus izveidi, tiks paplašināts dabasgāzes tirgus un sekmēta dabasgāzes tirgotāju konkurence. Tik pat svarīgs ieguvums ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves pielietojuma veicināšana, tādejādi stiprinot piegāžu elastību un drošību.
     
  • Kas ir vienotā dabasgāzes tirgus juridiskais pamats?
    Būtisks stūrakmens reģionālā dabasgāzes tirgus izveides procesā ir Igaunijas, Somijas un Latvijas starpā parakstītais ITC līgums (Inter – TSO Compensation Mechanism Agreement). Tas paredz vienotu tarifu zonu iesaistītajām valstīm, ieejas jaudu rezervēšanas ieņēmumu pārdali un atzīto mainīgo izmaksu kompensāciju.
     
  • Vai līdz ar vienotā dabasgāzes tirgus izveidi stājas spēka jauns tiesiskais regulējums?
    Vienotā gāzes tirgus vajadzībām tiek izstrādāti jauni vienotie sistēmas lietošanas un balansēšanas noteikumi, kas 2019. gada 29. maijā ir iesniegti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Igaunijas Konkurences padomei koordinēta lēmuma pieņemšanai. Kopumā dokumenti būtiski neatšķirsies no šobrīd spēkā esošajiem, vienlaikus tie atspoguļos izmaiņas, kas saistītas ar ciešāku pārvades sistēmu integrāciju.
     
  • Vai dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājam ir jāslēdz jauni līgumi ar vienotā dabasgāzes tirgus dalībniekiem?
    Tirgus dalībniekiem būs jāslēdz jauni līgumi ar vienu no izvēlētajiem pārvades sistēmas operatoriem, kas apkalpo vienoto balansēšanas zonu, piemēram, AS “Elering” vai AS “Conexus Baltic Grid”.
     
  • Kā jaunā tirgus izveide atsauksies uz dabasgāzes pārvades tarifiem – vai tie mainīsies un cik bieži?
    Vienotajai tirgus zonai tiks noteikts vienots ieejas tarifs uz zonas ārējām robežām. Operatori ir vienisprātis un strādā pie tā, lai vienotās zonas ieejas tarifi mainītos iespējami reti, nodrošinot vidēja vai ilgtermiņa stabilitāti un prognozējamību.
     
  • Kas ir jāzina par starptautiskajiem dabasgāzes izejas tarifiem?
    Izejas tarifi uz valstīm ārpus vienotā tirgus zonas, kā arī uz sadales sistēmu (vai tieši pārvades sistēmai pieslēgtajiem lietotājiem) tiek noteikti atbilstoši katras atsevišķas dalībvalsts regulējumam.
     
  • Kas ir jāņem vērā par reģiona ieejas tarifiem?
    Vienotā tirgus ieejas tarifu līmenis tiek noteikts ciešā sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām (nacionālajiem regulatoriem), balstoties uz atklātiem un caurskatāmiem principiem.
     
  • Vai dabasgāzes pārvade pēc vienotā dabasgāzes tirgus principiem ir obligāta, vai sistēmas lietotājiem ir iespēja turpināt strādāt kā līdz šim?
    Esošā pārvades sistēmas lietošanas un balansēšanas kārtība tiks pārtraukta līdz ar vienotā dabasgāzes tirgus izveidi 2020. gada 1. janvārī. Tātad tirgus, kāds tas ir šobrīd, pārtrauks savu darbību 2019. gada 31. decembrī.
     
  • Kā vienotais dabasgāzes tirgus mainīs līdzšinējo apmaksas un rēķinu kārtību?
    Tiks noteikti vienoti rēķinu izrakstīšanas un apmaksas termiņi, kā arī būs spēkā pārvades sistēmas operatora, ar kuru noslēgti pārvades sistēmas lietošanas un balansēšanas līgumi, rezidences valsts specifiskie nosacījumi.
     
  • Vai jāveic izmaiņas IT sistēmā, lai darbotos vienotajā dabasgāzes tirgū?
    Vienotā tirgus apkalpošanas vajadzībām operatori veido vienu tiešsaistes risinājumu. Ja lietotāja IT sistēma uztur datu apmaiņu, izmantojot EDIG@S/AS4, tiks nodrošinātas tiešas datu apmaiņas iespējas, neizmantojot interneta platformu.
     
  • Kā jaunā kārtība ietekmēs tos tirgus dalībniekus, kuri izmanto tikai Inčukalna PGK?
    Inčukalna PGK izmantošanas kārtību vienotā gāzes tirgus darbības uzsākšana nemainīs.
     
  • Kādiem mērķiem tiks novirzīti ārējās robežās iekasētie ieņēmumi?
    Par vienotās ieejas/izejas zonas ārējo starpsavienojumu jaudas rezervēšanu saņemtā atlīdzība tiks sadalīta starp vienotās zonas operatoriem un veidos daļu no nacionālo Regulatoru noteiktajiem atļautajiem ieņēmumiem.
     
  • Kurš vienotajā dabasgāzes tirgū uzņemsies atbildību par pārvades infrastruktūras tehnisko uzturēšanu un drošību, jo īpaši pie ārējām robežām?
    Par pārvades sistēmu tehnisko uzturēšanu un drošību tāpat kā šobrīd būs atbildīgs operators, kura īpašumā ir attiecīgā infrastruktūra. Piemēram, ja būs nepieciešami tehniski darbi Latvijas dabasgāzes pārvades infrastruktūrai, tos veiks AS “Conexus Baltic Grid”.
     
  • Vai vienotais dabasgāzes tirgus tiks paplašināts?
    Šobrīd ir grūti paredzēt, vai vienotais Baltijas un Somijas gāzes tirgus pārklās vairāk nekā 4 valstu teritoriju, taču operatori ir gatavi sadarbības paplašināšanai, balstoties uz savstarpēji pieņemamiem principiem.
Atpakaļ