Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes.
Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Piekrītu

Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādā maksimālā režīmā

Akciju sabiedrības (AS) “Conexus Baltic Grid” pārvaldībā esošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādā maksimālā režīmā. Uzņēmuma vadība atzinusi, ka šobrīd spēj nodrošināt klientu pieprasījumu pēc dabasgāzes tikai pateicoties speciālistu pieredzei un iepriekš ieviestai Inčukalna pazemes gāzes krātuves ieejas jaudu nodrošināšanas izsolei. Taču aukstais laiks, ko Latvija piedzīvojusi pēdējās nedēļas laikā, apstiprinājis uzņēmuma iepriekš pausto viedokli – krātuves piepildīšana rudenī ir vienīgais veids kā nodrošināt stabilu reģiona apgādi ziemā.

Laika apstākļi pēdējā nedēļā ir pierādījuši, ka aukstā laikā Krievija tehniski nespēs piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, uzsver AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

“Šī brīža gaisa temperatūra nav ne tuvu zemākā, kādu pieredzējusi Latvija. Un, lai gan aukstais laiks ilgst relatīvi īsu brīdi – tikai nedaudz ilgāk par nedēļu - tieši šis brīdis pierāda, ka krīzes brīdī vai aukstā laikā tiešā dabasgāzes piegāde no Krievijas nebūs iespējama. Kā redzam no pēdējā laika pieprasījumiem, Krievija ne tikai tehniski nevar piegādāt dabasgāzi Latvijas patērētājiem, bet nevar izpildīt saistības pret saviem Igaunijas un Krievijas klientiem. Līdz ar to vienīgais risinājums Latvijas un arī plašāka reģiona drošai apgādei ar dabasgāzi ziemā ir krātuves piepildījums rudenī. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2017. gadā krātuvē tika iesūknēts vēsturiski zemākais dabasgāzes apjoms. Uzskatu, ka steidzamības kārtā ir jāizstrādā tiesiskais regulējums, kas paredzētu ne tikai sistēmas operatora atbildību, bet arī sistēmas lietotāju un tirgotāju iesaisti stabilas dabasgāzes apgādes nodrošināšanā. Šī vidēji aukstā ziemas nedēļa ir pierādījusi, ka ir nepieciešams vēlreiz atgriezties pie jautājuma par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu Latvijā. Tāpat šis ir brīdis, kad “klauvēt” pie kaimiņvalstu durvīm, norādot, ka arī viņiem ir jāpiedalās reģionālas apgādes drošības sistēmas izveidē, jo Eiropā ir regulējums, kas uzdod dalībvalstīm izstrādāt šādus vienotus apgādes drošības modeļus,” uzskata Z. Kotāne.

27. februārī klientu pieprasījums dabasgāzes piegādēm no krātuves sasniedza 166 tūkst. MWh, lūdzot nodrošināt piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un arī Krieviju. Taču šādu apjomu gāzes krātuves operators klientiem varēja nodrošināt tikai laicīgi plānotas ieejas jaudu nodrošināšanas izsoles dēļ, ko iepriekšējā gadā rīkoja AS “Conexus Baltic Grid”.

Jāatzīst, ka šāds drošības risinājums tika sagatavots un ieviests, pateicoties uzņēmuma speciālistu pieredzei un citās valstīs izmatoto risinājumu izpētei, apzinoties iespējamos tehnisko jaudu nodrošinājuma riskus Latvijas un Baltijas gāzapgādē.

Ja februāra vidū krātuve spēja nodrošināt dienas izņemšanas jaudu 190 tūkst. MWh apmērā, tad šobrīd izņemšanas tehniskā jauda jau ir zemāka - 165 tūkst. MWh, jo krātuves dienas izņemšanas jauda ir tieši atkarīga no atlikušā dabasgāzes apjoma krātuvē. Šobrīd vairāk nekā puse no dabasgāzes, kas atrodas krātuvē, ir saistību nodrošinājuma izsoles pēdējā lote. Bez izsoles rezervētā dabasgāzes apjoma, IPGK izņemšanas jauda šobrīd būtu vien 81 tūkst. MWh, kas nespētu nodrošināt pat Latvijas tirgus pieprasījumu.

Z. Kotāne: “Pasaules prakse rāda, ka šādu lielu infrastruktūras objektu, kāda ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, 100% noslodze nedz iesūknēšanas, nedz izsūknēšanas laikā nav pieņemams risinājums. Tehniskām iekārtām ir nepieciešama jaudu rezerve, kas nodrošinātu, ka sistēma ne tikai tehniski spēj nodrošināt visu pieprasījumu, bet arī garantē papildus jaudas neparedzētiem gadījumiem.”

Atpakaļ