Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes.
Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Piekrītu

Precizēts ieguldījumu pieprasījums Latvijas - Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanai

2018. gadā projekta virzītāji AB "Amber Grid" un AS "Conexus Baltic Grid" sadarbībā ar "Ernst & Young Baltics" un SIA “Olimps” atbalstu veica priekšizpēti “Priekšizpēte un izmaksu un ieguvumu analīze Latvijas un Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanai (ELLI)”, (turpmāk tekstā - pētījums). Pētījuma mērķis bija definēt optimālo projekta tehnisko jaudu un risinājumus, kā arī sniegt pārskatu par tā finansiālo un ekonomisko rentabilitāti, sagatavot izmaksu un ieguvumu analīzi (CBA) un sniegt priekšlikumus attiecībā uz lēmumu par pārrobežu izmaksu sadalījumu (CBCA).

Pamatojoties uz tirgus analīzi un gāzes plūsmu modelēšanu, tika pieņemts, ka divvirzienu jauda apm. 125 GWh/d ir galvenais ELLI ieviešanas mērķis, kura sasniegšanai ir jāveic optimizācija un detalizēta tehnisko iespēju novērtēšana abos virzienos. Lai risinātu tirgus vajadzības un novērstu visparedzamākās vājās vietas abos virzienos, tika noteikts, ka ELLI mērķjauda ir 130,47 GWh/d LT - > LV un 119,5 GWh/d LV - > LT virzienā.

Gāzes plūsmas hidrauliskā modelēšana pierādīja, ka nepieciešamo jaudu var sasniegt, izmantojot esošo gāzes transportēšanas sistēmu bez jaunu gāzes vadu izbūves Latvijā un maksimāli efektīvi izmantojot Lietuvas kompresoru stacijas. Latvijā esošos cauruļvadus Rīga-Panevežys, Rīga-Inčukalns PGK I & II Pskov-Rīga & Izborskas-Inčukalna PGK, Vireši-Tallina būs nepieciešams uzlabot, lai palielinātu maksimālo darba spiedienu līdz 50 bāriem, un Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGS) teritorijā būs jāuzbūvē jauna kompresora iekārta, savukārt Lietuvā būs jāpalielina GMS Kiemenai jaudu un jārekonstruē Panevežys CS cauruļvadus. Tika noteikts, ka kopējie kapitālizdevumi, kas nepieciešami ELLI projekta īstenošanai sastāda 25.4 miljonus EUR (LV-20.7 milj. EUR, LT-4.7 milj. EUR), kas ir ievērojami mazāk, nekā lēsts pirms pētījuma.

Pētījuma laikā tika izvērtēta arī ELLI projekta dzīvotspēja no sabiedrības viedokļa, kā arī tika novērtēti projekta virzītāji saskaņā ar diviem vienotā Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus (Common Baltic Market Zone - CBMZ) īstenošanas scenārijiem (pirmais scenārijs – vienota Baltijas dabasgāzes tirgus izveide 2020. gadā, otrs scenārijs — vienota Baltijas dabasgāzes tirgus neesamība). Novērtējuma galvenie secinājumi ir šādi:

  • ELLI projekts nav finansiāli rentabls abiem projekta virzītājiem. Līdz ar to ir jāmeklē papildu risinājumi (t.i., ES dotācijas, tarifu palielināšana citos punktos), lai palielinātu projekta dzīvotspēju.
  • Projekts ir vēlams no ekonomiskā viedokļa un veicina ES reģionālās politikas mērķu sasniegšanu visās valstīs, kuras tas būtiski ietekmē.
  • Projekta ekonomiskā rentabilitāte ir ļoti augsta abos ar vienotā Baltijas tirgus īstenošanu saistītajos scenārijos.
  • Pamatojoties uz Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu ("ENSOG") rādītāju analīzi, Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija tika identificētas kā valstis, kuras ELLI ieviešana “būtiski ietekmētu”.
  • ELLI gadījumā visās valstīs, kuras būtiski ietekmētu projekta ieviešana, projekta ieguldījums ir ar pozitīvu neto pašreizējo vērtību. Tādējādi šīs valstis ir atzīstamas par projekta neto labuma guvējām abos scenārijos, kas saistīti ar vienota Baltijas valstu dabasgāzes tirgus izveidi (gan šī tirgus īstenošanas, gan arī tā neīstenošanas gadījumā).
  • Līdz ar to ELLI projektam nav piemērojams pārrobežu izmaksu sadalījuma finansiālais atbalsts, jo iztrūkst projekta neto izmaksu nesēju, kas būtu tiesīgi saņemt pārrobežu izmaksu sadalījumu.

2018. gada 19. decembrī projekta virzītāji AB "Amber Grid" un AS "Conexus Baltic Grid" iesniedza Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk tekstā – SPRK) un Lietuvas Republikas Valsts cenu un enerģētikas kontroles komisijai, kā arī Somijas Enerģētikas padomei un Igaunijas Konkurences padomei investīciju pieprasījumu Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanai saskaņā ar ES regulas Nr. 347/2013 12. panta 3. punktu.

AS "Conexus Baltic" ir projekta virzītājs arī citam kopīgo interešu projektam 8.2.4. "Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības paplašināšana". Pēc pētījuma par ELLI projektu pabeigšanas, jo īpaši pamatojoties uz tehniskā risinājuma izvēli, kas nosaka kompresoru bloka nepieciešamību Inčukalna PGK teritorijā, AS "Conexus Baltic Grid" speciālisti analizēja iespēju izmantot to pašu kompresoru spiediena palielināšanai Latvijas gāzes pārvades sistēmā un kompresijas gāzes ieguvei no krātuves. Tika secināts, ka tas ir dzīvotspējīgs tehnisks risinājums un vienas un tās pašas kompresijas iekārtas izmantošana būtu nozīmīgs ieguldījums Latvijas gāzes infrastruktūras izmaksu ietaupīšanā. Gatavojot priekšlikumu iesniegšanai EK saskaņā ar CEF 2018. gadā izteikto 2. aicinājumu iesniegt priekšlikumus, AS "Conexus Baltic Grid" iekļāva kompresora bloka iepirkumu un uzstādīšanu Inčukalna PGK uzlabošanas projekta ietvaros, un 2019. gada 23. janvārī saņēma informāciju no EK, ka kopīgo interešu projekts KIP 8.2.4 ir izraudzīts finansēšanai.

2019. gada 29. janvārī tikšanās laikā ar SPRK AS “Conexus Baltic Grid” pārstāvji informēja SPRK par EK lēmumu par KIP 8.2.4 finansēšanu un ierosināja aktualizēt 2018. gada 19. decembrī iesniegto investīciju pieprasījumu.

Investīciju pieprasījuma precizējums Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma (ELLI) jaudas palielināšanai ir izstrādāts saskaņā ar SPRK vēstuli Nr.2-2.80/465, kas datēta ar 07.02.2019, un tajā ir aplūkoti šādi jautājumi:

  • Aktualizēts ELLI projekta Latvijas puses kopējo izmaksu aprēķins (kapitāla un darbības izdevumi - CAPEX un OPEX)
  • Projekta rezultātu pārrēķināšana
    • Finanšu darbības rādītāji
    • Ekonomiskās darbības rādītāji
    • Ar ELLI saistīto pārrobežu izmaksu kompensācijas sadalījuma vērtība starp valstīm, uz kurām šī projekta īstenošana atstātu ievērojamu ietekmi
    • CEF dotācijas vērtība, uz kuru šis projekts varētu pretendēt
    • Tarifu ietekme, kas izriet no ELLI ieviešanas Latvijā
  • Aktualizēts ieteikums attiecībā uz lēmumu par pārrobežu izmaksu sadalījumu
  • ELLI projekta tehniskais apraksts un risku novērtējums

Viss dokuments pieejams ŠEIT

Atpakaļ