Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes.
Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Piekrītu

PCI projekts 8.2.4 kapitālieguldījumu pieprasījums Inčukalns UGS attīstībai

Inčukalna pazemes gāzes krātuve (turpmāk – IPGK) ar 24 TWh lielu darba gāzes jaudu ir lielākā pieejamā gāzes krātuve Baltijas jūras reģionā. IPGK ir dabīga, nesējslāņa veida krātuve ar kompresora iesmidzināšanu, bet dabīgu izņemšanu. Spiediena atšķirība starp glabāšanas un pārvades sistēmu nodrošina izņemšanu no krātuves. Pašlaik izņemšanas sezonas beigās spiediens pie ieejas no krātuves ir nokritis līdz 30 bāriem, ļaujot nodrošināt vēlu ziemas piegādi.

Baltijas tirgū notiek vairāki pārrobežu pārvades sistēmu uzlabošanas projekti, lai sekmētu gāzes tirgus integrēšanu, izbeigtu Baltijas izolētību un uzlabotu gāzes plūsmas.  Latvijas - Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas (LLSJP) projekta priekšizpētes analīzes laikā, kā arī Baltic Connector tehniskajā projektā ir secināts, ka Baltijas pārvades sistēmā spiediens tiks palielināts līdz 50 -55 bāriem, lai sekmētu gāzes tranzīta plūsmas starp Baltijas valstīs, lai paplašinātu ES finansēto projektos plānoto. Spiediena palielināšana Baltijas pārvades sistēmā nelabvēlīgi ietekmēs krātuves darba apstākļus un spēju izņemt gāzi no krātuves ziemas beigās.

Projekta mērķis ir paplašināt krātuves darbību, lai Inčukalna pazemes gāzes krātuve varētu saglabāt savu funkcionalitāti pēc spiediena palielināšanas Baltijas pārvades sistēmā. Galvenais ieguvums no Projekta īstenošanas ir spēja samazināt izņemšanas jaudas atkarību no gāzes rezervju apjoma IPGK.

Projekta laikā tiks uzstādīts jauns kompresors, kas ļaus pirmo reizi veikt kompresijas izsūknēšanu no krātuves. Kompresors ļaus palielināt spiedienu rezervuārā līdz nepieciešamajiem 50-55 bāriem izvades caurulē no IPGK. Lai uzglabāšanas akas un virszemes ierīces darbotos šajā jaunajā režīmā, tam nepieciešami noteikti uzlabojumi, kas ir neatņemama šī projekta daļa. Turklāt projekts uzlabos vides pasākumus, samazinot CO2; NOx, Sox un citu emisiju apjomu.

Ar visu dokumentu variet iepazīties ŠEIT.

Atpakaļ