Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes.
Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Piekrītu

Conexus: 2018. gads bijis stratēģisku lēmumu gads

Darbs atvērtā dabasgāzes tirgus apstākļos, gāzapgādes nepārtrauktības nodrošinājums Latvijas un tuvāko valstu vajadzībām, stiprinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) izmantošanu, uzsāktais darbs pie vienotā dabasgāzes tirgus izveides ir būtiskākie notikumi Latvijas dabasgāzes tirgū 2018. gadā, liecina vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora “Conexus Baltic Grid” (Conexus) publiskotais ikgadējais novērtējuma ziņojums. Tajā iekļauta arī 10 gadu prognoze dabasgāzes patēriņam Latvijā, kurā atzīts, ka ilgtspējīgai tirgus attīstībai jātiecas uz energoresursu oglekļa neitralitāti.

Latvijas dabasgāzes tirgus apjoms 2018.gadā sasniedza 15.1 teravatstundas (TWh), kopējam pārvadītās dabasgāzes apjomam sasniedzot 30.2 TWh. Salīdzinot ar 2017.gadu, pieprasījums pēc dabasgāzes 2018.gadā ir palielinājies. Vislielākās dabasgāzes plūsmas Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmā ir vērojamas vasarā – iesūknēšanas sezonas laikā, ziemas laikā – janvārī un februārī. Ziemas mēnešos dabasgāzes apgāde primāri tiek organizēta no krātuves, sasniedzot līdz pat 100% no kopējiem mēnesī dabasgāzes pārvades sistēmā ievadītajiem apjomiem.

Par darbu 2018. gadā informē Zane Kotāne, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja: “Darbs atvērtā dabasgāzes tirgus apstākļos ir bijusi jauna pieredze visai nozarei, atklājot ne tikai vēl neapgūtas iespējas, bet arī izaicinājumus. Viens no Conexus izaicinājumiem ir bijusi Inčukalna krātuves izmantošanas veicināšana, apzinoties, ka pašreizējos tirgus apstākļos pārvades sistēmas drošums un stabilitāte ir atkarīga no atbilstoša gāzes spiediena Inčukalna PGK. Tieši šī iemesla dēļ esam aizsākuši izsoles organizēšanu par dabasgāzes nodrošināšanu pārvades sistēmas starpsavienojumā ar krātuvi, ir aizsākts vērienīgs krātuves modernizācijas projekts, pozitīvu ietekmi uz krātuvi un visu pārvades sistēmu atstās arī vienotā dabasgāzes tirgus izveide. Esmu gandarīta, ka Conexus ir spējis pieņemt stratēģiskus lēmumus  un, kas svarīgākais, rast šo lēmumu pakāpenisku ieviešanu. Katrs mūsu darbības gads sniedz ieguldījumu nākamajam darba periodam.”

Vienotais dabasgāzes tirgus – stiprinās tirgus stabilitāti un enerģētisko neatkarību

2018. gada rudenī ir sperts būtisks solis tuvāk vienotā dabasgāzes tirgus izveidei no 2020.gada 1.janvāra, pārvades sistēmu operatoriem no Somijas, Igaunijas un Latvijas noslēdzot saprašanās memorandu. Šis varētu kļūt par pirmo šāda veida vienotā tirgus reģionu Eiropas Savienībā (ES), un tas būs nozīmīgs solis reģiona gāzapgādes infrastruktūras attīstībā, veicinot tirgus stabilitāti un stiprinot enerģētisko neatkarību.

Reģionālā gāzes tirgus izveides process paredz izveidot Baltijas vienoto tarifu zonu un pakāpeniski vienotu balansēšanas zonu, sākotnēji izveidojot divas – Somijas un apvienoto Latvijas un Igaunijas balansēšanas zonu. Dabasgāzes tirgus integrācija paredz nodrošināt brīvu piekļuvi reģiona dabasgāzes infrastruktūrai, tai skaitā Inčukalna PGK. Vienotais dabasgāzes tirgus sekmēs konkurenci dabasgāzes tirgotāju starpā, palīdzēs izveidot un sasniegt stabilu un prognozējamu tarifu režīmu, izvairoties no slēptiem, neprognozējamiem maksājumiem starp pārvades sistēmu operatoriem.

Balstoties uz parakstīto saprašanās memorandu, pārvades sistēmu operatori no Somijas, Igaunijas un Latvijas ciešā sadarbībā ar katras valsts sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem iesnieguši iesniegumus par vienotā ieejas tarifa noteikšanas principiem, indikatīvo vienotā ieejas tarifa vērtību un priekšlikumu par piemērojamo izstrādāto starpoperatoru kompensācijas mehānisma modeli (ITC). Tas ir veidots, balstoties uz principiem, kas ļautu izvairīties no komplicētu ITC norēķinu ieviešanas.

Dabasgāzes patēriņa prognoze 10 gadiem

Latvijas dabasgāzes patēriņa desmit gadu prognoze sagatavota, izmantojot Gāzes pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkla (turpmāk ENTSO-G) pamatnostādnes prognožu scenārijus, kuros mijiedarbojas Eiropas noteiktie klimata mērķi un enerģētikas politika.

Latvijas tautsaimniecībai vidējā jeb 10+ gadu termiņā labvēlīgākais scenārijs būtu ilgtspējīgas attīstības scenārijs, kas paredz pakāpenisku energoresursu oglekļa intensitātes mazināšanu, primāri aizstājot ogles un naftas produktus ar (dabas)gāzi un paredzot patēriņa saglabāšanos pēdējo gadu līmenī.

Globālā klimata darbību scenārijs, kas paredz veicināt projektus un investīcijas, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tādējādi veicinot CO2 emisiju samazināšanos, varētu izsaukt būtisku tarifu kāpumu. Valstī nepieciešams attīstīt jaunas tehnoloģijas dabasgāzes ražošanai no atjaunojamiem resursiem (piemēram, biometāns un "Power to Gas" tehnoloģija), kā arī alternatīvu dabasgāzes izmantošanu, kā jomu ar vislielāko potenciālu minot naftas produktu aizstāšanu autotransportā.

Ar “Conexus Baltic Grid” (Conexus) ikgadējo novērtējuma ziņojumu par 2018. gadu iespējams iepazīties šeit.

Atpakaļ